Latviešu grāmatu klubiņš Tartu

XI latviešu grāmatu klubiņa vakars

Vienpadsmitā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notiks 2024. gada 5. decembrī plkst. 18.30 grāmatnīcā "Biblioteek" (Kastani 42, Tartu).

Runāsim par Rvīna Vardes grāmatas "Kas te notiek" tulkojumu igauņu valodā ("Mis siin toimub", 2020, tulkojusi Ilze Tālberga, izdevniecība Mina Ise).

Dokumentālās īsprozas skices atspoguļo autora atmiņas, novērojumus un refleksijas. Personīgais un subjektīvais atsedz ne vien autora individuālo pieredzi, bet lielā mērā mūsu kopējo pieredžu spektru. Paša autora vārdiem – teksts ir izdzīvošanas mēģinājuma hronikas.
Rvīns Varde (1985) ir žurnāla Rīgas Laiks šifrētājs un slejas "Vardes saraksts" autors. Publicējies izdevumos "Benji Knewman", "Domuzīme", interneta žurnālā "Satori" un citur. Savulaik bijis notiesāts par literāru tekstu un izcietis sodu piespiedu darbu formā. Šī ir Rvīna Vardes pirmā grāmata.

X latviešu grāmatu klubiņa vakars

Desmitā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 7. novembrī plkst. 18.30 grāmatnīcā "Biblioteek" (Kastani 42, Tartu).

Runājām par Ingas Gailes grāmatas "Stikli" tulkojumu igauņu valodā ("Klaas", 2018, tulkojusi Aive Mandel, izdevējs Loomingu Raamatukogu).

"Romāna "Stikli" darbība risinās no 1937. līdz 1939.gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks.

IX latviešu grāmatu klubiņa vakars

Devītā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 3. oktobrī plkst. 18.30 grāmatnīcā "Biblioteek" (Kastani 42, Tartu).

Runājām par Andra Kalnozola grāmatas "Kalendārs mani sauc" tulkojumu igauņu valodā ("Kalender on mu nimi", 2023, tulkojis Contra, izdevniecība Postimehe kirjastus).

Romāna centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo.
Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katrā kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais.

VIII latviešu grāmatu klubiņa vakars

Astotā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 5. septembrī plkst. 18.30 grāmatnīcā "Biblioteek" (Kastani 42, Tartu).

Runājām par Andra Akmentiņa grāmatas "Skolotāji" tulkojumu igauņu valodā ("Õpetajad", 2021, tulkojis Contra, izdevniecība Mina Ise).

Grāmata mūs galvenokārt aizved uz Hruščova laiku un parāda padomju iekārtas absurdumu caur ciema skolu skolotāju un skolēnu acīm. Grāmatas centrā ir skolotāju saime, kurā stafete tiek nodota no paaudzes paaudzē. Govju slaukšana pirms došanās uz skolu, pārvietošanās ierobežojumi mežā un pie jūras, šķietami ērtā komjaunatnes darba rūgtie augļi, ciema slepenais plāns pirmajam pasaulē sasniegt komunismu un vienkāršu cilvēku sarežģītās attiecības rada notikums, kas atklājas slāni pa slānim no dažādām grāmatas četru varoņu perspektīvām.

VII latviešu grāmatu klubiņa vakars

Septītā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 6. jūnijā plkst. 18.15 Tartu Universitātes Svešvalodu un kultūru institūtā (Lossi 3-207).

Runājām par Kristīnes Želves grāmatas "Meitene, kas nogrieza man matus" tulkojumu igauņu valodā ("Juukselõikaja-tüdrik", 2014, tulkojis Hannes Korjus, izdevējs Loomingu Raamatukogu).

"Stāstu cikla „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” vienojošais elements ir 90. gadi – radikālu pārmaiņu laiks Latvijā, robežperiods, kuru šobrīd jau klasificējam kā „vēsturisku”, pētām tā fenomenu un dēvējam par retro. Mēs bijām pārdzīvojuši sociālismu, bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu, mēs dzīvojām nost, dzērāmies nost, mirām nost un gaidījām pasaules galu, kuram bija jāatnāk Millēniumā jeb 2000. gadā… Pasaules gals neatnāca, un tiem, kas bija izdzīvojuši, nācās vien dzīvot tālāk." (Kristīne Želve)

VI latviešu grāmatu klubiņa vakars

Sestā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 2. maijā plkst. 18.15 Tartu Universitātes Svešvalodu un kultūru institūtā (Lossi 3-207).

Runājām par Alvja Hermaņa grāmatas "Dienassgrāmata" tulkojumu igauņu valodā ("Päevik") (2018, tulkojis Contra, izdevis Tallinas Pilsētas teātris (Tallinna Linnateater)).

“Dienasgrāmata” ir Alvja Hermaņa pierakstītais 2015./2016. gada sezonas laikā.

"Protams, šī nebūs gluži īsta dienasgrāmata. Jo es jau no sākuma zinu, ka to lasīs man sveši cilvēki. Kāpēc man tas vajadzīgs? Labs jautājums. Es, piemēram, negribētu, ka grāmatu par mani un manu darbu raksta kāds cits. Jo neesmu pārliecināts, ka jel kurš cits, izņemot mani, ir spējīgs saprast – ar ko es īsti nodarbojos un kas aiz visa tā stāv. Es pats pamēģināšu to uzrakstīt." Alvis Hermanis

V latviešu grāmatu klubiņa vakars

Piektā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 4. aprīlī plkst. 18.15 Tartu Universitātes Svešvalodu un kultūru institūtā (Lossi 3-207).

Runājām par Alberta Bela romāna "Būris" tulkojumu igauņu valodā ("Puur") (1974, tulkojusi Ita Saksa, izdots apgādā Eesti Raamat).

Romānā vēstīts par arhitektu Edmundu Bērzu, kuru noziedznieks Kārlis Dindāns iesloga būrī mežā. Bez vēsts pazudušo arhitektu meklē kriminālizmeklētājs Strūga, kurš, veicot darba pienākumus, pamazām iepazīst Bērzu – tipisku vidusslāņa pārstāvi. Tikai laimīgs gadījums viņu uzvedina uz Dindāna pēdām, kurš Bērzu nepamatotas greizsirdības dēļ ieslodzījis krātiņā, kur kādreiz turēti zirgi. Bērzs, atrodoties būrī, pārtiek no riekstiem, sēnēm, baložiem un pie viena arī atbrīvojas no podagras un liekā svara. Viņš pārvērtē savu dzīvi, attiecības ar sabiedrību. Bērzam ir laiks eksistenciālām pārdomām par sevi būrī, būri sevī un būra problēmu sabiedrībā.

IV latviešu grāmatu klubiņa vakars

Ceturtā latviešu grāmatu klubiņa tikšanās notika 2024. gada 7. martā Tartu Universitātes Svešvalodu un kultūru institūtā.

Runājām par Rasas Bugavičutes-Pēces romāna "Puika, kurš redzēja tumsā" tulkojumu igauņu valodā ("Poiss, kes nägi pimeduses") (2021, tulkojis Contra, izdots apgādā Mina Ise).

"Puika, kurš redzēja tumsā" ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts kā gados, tā garā jauniem lasītājiem un viņu vecākiem. Kāds puika, kurš dzimis neredzīgu vecāku ģimenē, ir spiests saskarties ar "citādību" visdažādākajās izpausmēs, galvenokārt tāpēc, ka viņš pasauli, atšķirībā no saviem vecākiem, spēj tvert pilnībā. Rūpes pašam par sevi un par saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot arī lasītājam ieraudzīt neparastajā stāstā pretrunas, kas valda sabiedrībā attieksmē pret vājredzīgajiem.

III latviešu grāmatu klubiņa vakars

Trešā latviešu grāmatu kluba tikšanās notika 2024. gada 25. janvārī Tartu Universitātes Svešvalodu un kultūru institūtā.

Runājām par Ingas Grencberga romāna "Sestā sieva" tulkojumu igauņu valodā ("Armunud saatusesse") (2022, tulkojusi Merle Vare, izdots apgādā Helios Kirjastus).

“Sestā sieva” ir autores Ingas Grencbergas pirmais literārais darbs. Grāmatā izmantoti ieraksti no autores dienasgrāmatas, kas saplūdināti ar izdomātiem stāstiem un notikumiem.
Vienīgi autorei ir zināms, kuri notikumi šajā stāstā ir īstenība un kuri ir izdomāti! Taču simtprocentīga patiesība ir tā, ka autore, tāpat kā grāmatas varone Alise, ir sestā sieva.

II latviešu grāmatu klubiņa vakars

Otrā latviešu grāmatu kluba tikšanās notika 2023. gada 14. decembrī Tartu Universitātes bibliotēkā.

Runājām par Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94" tulkojumu igauņu valodā (2017, tulkojis Miks Grīns, izdots apgādā Randvelt Kirjastus).

Grāmata ir par pusaudžiem pagājušā gadsimta 90. gados. Viņi sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai. Grāmata ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Vai tas izdodas? Vai šos solījumus iespējams turēt? Jānis Joņevs dzimis 1980. gadā. "Jelgava 94" ir viņa pirmā grāmata.

I latviešu grāmatu klubiņa vakars

Pirmā latviešu grāmatu kluba tikšanās notika 2023. gada 16. novembrī Tartu kafejnīcā Cafe Truffe.

Runājām par Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" tulkojumu igauņu valodā ("Emapiim") (2018, tulkojuši Ilze Tālberga un Contra (Marguss Konnula), izdots apgādā Hunt).

Romāns aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.